Milicsiga  Iyo  Mahadhooyinkii  Wareysigii Mawqifka  Somalilandnimo  Ee Pro. Ibraahim Meygaag  Samater  1991kii,  Madasha  Uu  Ka Laqimey  SHirkii  Adis Ababaad. Qalinka: C.S.F(Jeesto).

Sooyaalka  hodanka  ah  ee  uu  leeyahay  dalkan Jamhuuriyada  Somaliland  Mawqifkiisa taariikhiyanka  ahi  ma,aha  mid  aan  anuu  ku soo  koobi  karayo ,  Qoraalo,  Sadaro,  Bayded, Maqaal  ama  maalin ilaa  taxaa  Todobaadyo taxan  baan  lagu  soo  koobi  kareynin,  Sidaa awgeed  maalinba  in-yar  baan  dawaada  ku dhiijini  si  ay  Fucaada  aan  ku  jiro  iyo  Jiilasha danbe  uga  faa,iideystaan.

Aan  toos  u  abaaro  halkaan  u  gol  leeyahay maanta  ee  Qalinku  u  holadey,  Wakhtigan  aan ka  sheekaynayo  waxa  dawlada  jaarkeena  Ee Itoobiya  ka  furmey  SHirkii  wada  heshiisiita Jabhadahii  Soomaaliyeed  ama  Ururadii  Dhaq-dhaqaaqa  Dulmi  diidka  ahaa  ee  ay  ka  mid ahaaneed  Ururadii  (S.N.M,  S.S.D.F, Iyo  kii Janaraal  Maxamed  Faarax  Caydiid), Hadaba kulan  ururadani  waxa  uu  ka  qabsoomey dalkan  Itoobiya   Sannadii  1991kii,  Ergadii shirkaa  Gudoominaysayna  waxay  ahaayeen walaalaheena  Afrikaanka  Ah  ee  (Nigeria).

SHirkan  Somaliland  waxa  uga  qayb  galey wafdi  balaadhan  oo  uu  Hor-kacayo  Aqoon-yahankii  weynaa  Pro.(Ibraahim  Meygaag Samater)  Oo  Xiligaasi  ahaa  Gudoomiyihii Golaha  Dhexe  ee  Ururkii  S.N.M,  Waxa  kaloo wehelinayey  waaxdii  war-faafinta  isla  ururkan s.n.m  oo  uu  matalayey  Qoraaga  weyn  Ee (C/raxmaan  Aw  Yuusuf  Ducaale, Boobe), Xiligani  waxa  dhisnayd  oo  hore  loogu dhawaaqey  ka  hor  qabsoomida  shirka  dawlada Somaliland  iney  yadu  dib-ula-noqotey xoriyadeedii  iyo  qaranimadeedii.

Hadaba  casuumada  shirkani  Somaliland   waxay uga  soo  qayb  gashey  yadoo  Somalilandteedii ah  Goob-jooge  ahaan,  Balse  kagamey  soo qayb-galin  Soomaali  ahaan  ama  wax  wada tashi  iyo  waxyaalahaasi  ah  oo  ka  dhaxeeya labadan  dhinac,  Yagu  inta  kale  waxay ahaayeen  Ururo  Soomaaliyeed  oo  Dib  loo Heshiisiinayo  oo  aan  waxba  kala  tabaneyn balse  ka  doodaya  sidii  ay  ugu  midoobi lahaayeen  dawladnimadooda  soomaaliyeed marka  laga  tago  Somaliland  oo   yadu  qabtey aregti  ka  duwan  tooda.

SHirkan  waxa  ku  sugnayd   War-baahin caalamiya  oo  ka  kala  socotey   wadamada jaarka  iyo  dhamaan  caalamka,  Isla  shirka gudahiisa   waxa  wareysiyo  kala  duwan  lala yeeshay  Hogaamiyihii  Shirka  Ee  Wafdiga S.N.M, Oo  ahaa  Pr.  Ibraahim  Meygaag  Samater  isaga oo  ka  faalooday  waxyaabihii  ugu  muhiimsanaa oo  ay  ka  mid  aheyd  Gooni-isu-taaga Somaliland  iyo  iney  maanta  tahay  dawlad  ay umadeedii  ku  tashadeen  abaqaalkeeda,  Walina hawshu  ay  u  socoto  waxna  ay  u  dhamaadeen.

Mucjisooyinka  wareysigaa  waxa  ka  mid  ahaa Cadeynta  Mawqifka  Somaliland  Iyo  in  aaney maanta  aheyn  urur  ahaan  kuwa  halkan ajandahoodu   yaalo  balse  ay  ku  casuuman yihiin  qaab  la  yidhaahdo  (Goob-jooge  ahaan), Taasoo  kuu  fududaynaysa  is  difaacidaada  hadii madasha  shirka  lagaa  dhex  duro yadoo  la adeegsanayo  cadeymo  ama  daliilo  xaqaa,iq  ah oo  la  xidhiidha  go,aanada  ay  qaadatey Somaliland  Hogaankeeda,  Indheer-garadkeeda iyo  waliba  xubinta  ugu  mudnayd  oo  ah Guurtideeda.

Isla  gudihii  wareysiga  uu  siinayey  mid  ka  mid ah  War-baahintii  Caalamiga  aheyd  ee madasha  kula  kulantey  Pr.Ibraahim  Meygaag Samater ,  Waxa  ka  mid  ahaa  ma  ogin  waxan laga  sheekaynayo  mana  aha  bahashu  sidan loo  dhigay  ee  loo  baddelay  waa  mawqifka Somalilandne,  Hadaanu  shirka  nimidney macnaheedu  ma,aha  Soomaali-weynimo  ee waa  goob-jooge  ahaan, Anagu  Somaliland ahaan  ma  nihin  umad  loo  yeedhiyo  dantooda masiiriga  ah,  Balse  waa  mid  ka  soo  burqata Labeenta  umadani  leedahay  Ee  kala  ah  Aqoon-yahan,  Hal-abuur,  Wax-garad,  Culimo,  Salaadiin iyo  Duqey, Ama  Guurti  Iyo  waliba jiheeyayaasha  umada  Siyaasiyiinta.

DHinaca  Caalamka  wali  kama  hayno  wax dhambaal  la  xidhiidha  gooni-isu-taaga Somaliland  arin  iyo  aduunba ,  Hadii  laga  tagi waayo  in  yaroo  mucaawinooyin  ah  oo  laga keeno  dhinacaa  Jabuuti,  Oo  ay  ka  soo  Duul-duulaan  qolooyin  aan  garan  weyney  waxay wadaan  iyo  dhinacay  ka  socdaanba  oo  marba dhinacaasi  nagaga  yimaada,  Kuwaasoo  sida waxogaagaa  yar  ee  mucaawinooyinka  ah  ee aan  waliba  ku  fileyn  umada  hada  la  yab-yabayo  dagenaashaheeda  dalnimo  iyo  aas-aaskeeda  Dawladnimoba.

Isaga  oo  Pro.Ibraahim  Meygaag  Samater  sii wata  fal-celintii  Su,aalaha  uu  suxufigu waydiinayey ,  Ayuu  galey  amuuraha  la xidhiidha  dhinaca  Aqoonsiga   kaasoo  ku tilmaamey  inuu  yahay  laba  nooc  oo  kala  ah, Aqoonsi  dibbadeed  oo  wadamada  caalamku  ku aqoonsanayaan Iyo  Aqoonsi  gudeed  kaasi  oo ay  wadamadu  laf-ahaantooda  isu aqoonsadaan, Markaa  Somaliland  yadaa  Is-aqoonsan.

Sababta  aan  hadaladani  aan  idiinla  wadaagey ma,aha  wax  kale  ee  waa  xasuusin  indheer-garadnimada  Marxuumkaa  Pro.Ibraahim Meygaag  Samater  oo  hada  xiligeedii  ay  joogto hadalkiisa  maalintaasi,  Marka  aad  eegto Saxmada  iyo  siday  wax  u  socdaan  dhinaca ifaafalaha  aqoonsiga  ama  nagaashaha  ay Somaliland  ka  dareemayso  xaga  guulaha Qarniyanka  ah  ee  taariikhda  ku  salaysan, Waana run  iney  dhawaan  hir-gali  rabaan aregtiyihii  Aqoon-yahankeenii  hore  Sohdimaha uga  dhigeen  Qadiyada  Somalilandnimada.

 

 

 

Qalinka:  C/raxmaan  Sayid  Faarax  (Jeesto)

Diplomatic  Annalism.

Gabiley/Somaliland.

Xigasho:  Wareysiyo  Caalamiya  Iyo  Qoraaladii C/raxmaan  Aw  Yuusuf  Ducaale  (Boobe).

error: Content is protected !!